mašinaEs ziņu ļoti daudzus cilvēkus, it īpaši vīriešus, kuri savu automašīnu uztver ka dzīvu būtni, pat ir devuši tam vārdu, sarunājas ar to. Un tad draudzenes, sievas ir greizsirdīgas uz šīm mašīnām, jo vienīgo brīvdienu vīrietis pavada nevis ar mīļoto, bet gan pucē, tīra un vasko savu auto. Tajā brīdi no dusmīgām sievietēm automašīna saņem daudz lāstu. Arī es kādu laiku biju greizsirdīga uz auto. Puisis bija iegādājies gandrīz jaunu auto, brauktu tikai dažus gadus. Viņš paņēma to līzingā. Iepriekšējā mašīna bija padsmit gadus veca, bet šī tikai trīs.

Un kopš pirmās dienas, ka auto bija mājās, viņu nekas cits neinteresēja. Domāju, ka tā ir pirmā brīžā sajūsma, kas pāries, bet tā nebija noticis pat pēc daudziem mēnešiem.

Auto pirmajā vietā

Viņš rūpējās par auto vairāk, nekā par mani. Slaucīja katru puteklīti, ja kaut kas šķita aizdomīgs, uzreiz brauca uz servisu, pat brauca tik prātīgi, kā iepriekš nekad nebija darījis. Un runāja par auto vienā laidā, jau biju nogurusi. Arī ciemiņi bija  pakļauti šīm sajūsmas runām.

Lai nodrošinātos, ka viņa mīļā automašīna vienmēr būs labos apstākļos, siltumā, necietīs no laika apstakļiem, pie mājas pat sākās garāžas celtniecība.

Visu darīja pats. Izveidoja projektu, sagādāja materiālus un veica arī darbus. Es jau gadu lūdzu, lai viņš man izremontē verandu, kur gribu ierīkot jauku atpūta stūrīti, bet te viņš uzreiz gatavs kaut veselu garāžu uzcelt. Biju dusmīga. Nepietika jau vien ar celtniecību. Bija jau vēl vesela epopeja ar to, kuri ir labākie un piemērotākie garāžas vārti. Vajadzēja, lai garāžas vārti sniedz augstāko drošību, aizsargā pret zagļiem, ir ērti verami. Tāpēc garāžas vārti tika meklēti ilgāku laiku, Kad beidzot īstie garāžas vārti, kas spēs nosargāt viņa dārgumu, tika atrasti un uzstādīti, auto varēja ievietoties jaunajā mājvietā. Garāža daļēji bija veidota kā drauga atpūtas stūrītis, jo bija gana liela, ar ērtu sēžamo, plauktiem, galdiņu. Ja grib, tad tur var labi pakavēt laiku ar draugiem.

Pēc tam sapratu

Un visa šī dusmošanā un greizsirdība no manas puses ilga tikmēr, kamēr pēc kāda laika man pašai bija iespēja tikt pie ļoti laba un diezgan jauna auto. Un tajā brīdi, kad es to ieguvu un sāku izmantot, sapratu gandrīz visu to, ko darīja draugs, to sajūsmu, rūpes. Man tiešām bija sajūta, ka auto ir kā bērns.

Tas bija skaists, elegants, moderns. Savai mašīnai es gan vārdu nedevu, bet ļoti piedomāju par to, kā pret to attiecos. Nelamāju un nedusmojos, jo uzskatu, ka lietas kaut kā reaģē uz mūsu enerģiju.

Piemēram, mans dators gandrīz vienmēr nedarbojas, kad pie tā strādā mana māsa. Viņas klātbūtnē vispār niķojas daudzas elektrioerīces. Vēl piemērs ir mans tētis, kurš, kad biju maza, vienmēr sūdzējās visiem, ka viņam ir veca un slikta automašīna, ka tas ir lūznis. Toreiz jau nevienam īpaši nekā labāka nebija. Bet tā mašīna jau arī kā par spīti tiešām negāja, mēdza “uzmest” visnegaidītākajos brīžos. It kā saprastu, ko par viņu domā, kā attiecas.

Tāpēc piekrītu tam, ka pret savu īpašumu, lietām ir jāattiecas ar cieņu un rūpību, tad arī tās labāk darbojas un kalpo. Pavisam noteikti jau tas attiecas uz automašīnu, kas katru dienu mūs sargā uz ceļa, pārvieto, iztur visu, lai arī kādi būtu ceļi un galamērķi.

Kopts auto kalpos ilgāk

Un tām rūpēm par auto jau ir arī pavisam praktisks iemesls jo tādā veidā tik garantēts, ka mašīna kalpos ilgāk, ar to būs mazāk problēmu. Ja regulāri viss tiek uzmanīts, pārbaudīts un salabots, tad nopietnu remontu var ilgi nevajadzēt. Un kopts auto vienmēr izskatās daudz labāk, tā virsbūve un salons ilgāk izskatās svaigs, jauns.  Tādā auto taču ir daudz patīkamāk pārvietoties. Daži cilvēki automašīnā pavada ļoti daudz laika, tāpēc savā ziņā tā ir dzīves telpa, ko gribam ērtu un sakārtotu.