Man labi prātā palicis kāds teksts, ko reiz studiju laikā pateica pasniedzēja. Tā būtība bija tāda, ka informācijas telpa un veidi, kā cilvēki ar to strādā, šobrīd ir būtiski mainījusies. Ja skolas laikā mūsu gudrība un prāta spējas tika mērītas pēc tā, cik daudz varam atcerēties, pat iekalt savā prātā un pēc tam atstāstīt, tad tagad tas vairs neko nenozīmē, jo tās vien ir mehāniskas darbības. Mūsu spējas vairāk apliecina prasme apstrādāt un izmantot informāciju, īstajā brīdī zināt, kur to meklēt. Visu nekad nezināsim, svarīgi, ka zinām, kur informāciju ātri un precīzi atrast.

atcereties visuUn tagad tas ir vieglāk par vieglu, jo katram ir pieejams internets. Tajā ir daudz informācijas. Tikai jāzina, kur meklēt tos uzticamos un noderīgos avotus, jo zināma daļa internetā pieejamās informācijas nav pilnībā uzticama. Ar interneta starpniecību pieejami dažādi zinātniskie resursi un datubāzes, arī digitalizētā literatūra. Tas nozīmē, ka var lasīt grāmatas datorā, planšetē vai viedtālrunī.

Tāpat ātri varam iegūt vispārīgu informāciju, ja kaut ko nezinām, nesaprotam terminus vai neesam pārliecināti par savām zināšanām. Tas visbiežāk ir vajadzīgs, ja nākas saskarties ar kādu specifisku nozari, jo tad vajadzīga papildus informācija, lai izprastu to, ko stāsta vai raksta šīs nozares eksperti. Tas attiecas uz tehniku, eksaktajām zinātnēm, arī medicīnu, kur mēs pārzinam tikai tādas vispārīgas lietas.

Tieši medicīniski termini mūsu redzeslokā nonāk diezgan bieži, jo veselības jautājumi ir aktuāli vienmēr. Tad arī meklējam paskaidrojošu informāciju, gribam uzzināt kaut ko vairāk par procedūrām, izmeklējumiem, diagnozēm.

Ja pacientam nozīmēta magnētiskā rezonanse, diez vai viņš zina, kā notiks šis izmeklējums, kādi ir ieguvumi, izmaksas, norises laiks. To visu jautā ārstam vai meklē dažādos informācijas avotos, jo tas palīdz izprast, sagatavoties, mazināt satraukumu. Ja informācijai internetā pieiet kritiski, vajadzības gadījumā to pārbauda un salīdzina arī ar citiem avotiem, tad internets var būt tiešām noderīgs.